Kāpēc Čači kļuva greizsirdīgs un kā Čačs reaģēja

Čači kliedza uz savu skaļāko, čaklāko balsi: “Skaties, beta! Es visu pēcpusdienu esmu lūdzis uzlikt balzamu manai sāpošajai galvai, bet šis sirmgalvis šajā karstajā saulē sēž uz terases un šauj vārnas tikai tāpēc, ka raganas, Sumitras papāti tur kaltē. ” Sumitra bija Mohančačas kaimiņš un atraitne, kas papildinātu savus ienākumus pēc saprātīga darba valdības valdības kabinetā, izgatavojot un pārdodot tādas lietas kā papads utt.

Mohančača vienmēr gribētu viņai palīdzēt. To darot, viņš neizteica viņas žēlumu, bet patiesībā izbaudīja viņas kompāniju, it īpaši nomācošo balsi, kuru viņa mēdza ar viņu sarunāt. Viņa bija pusmūža, bet saglabāja savu figūru; viss smagais darbs, ko viņa paveica visas dienas garumā, saglabāja savu piemērotību. Mohančača vienmēr celsies agri, lai redzētu viņu dodamies uz piena kabīni no viņa loga. Ieraudzīšana viņas šūpošanās gurniem un zirgastes atlocīšana padarīja viņa rītu tik burvīgu. Viņš pazemos savu mīļāko dziesmu un pagatavos tēju Čačim un sev, un tad pamodīs Čaču.

Saistītā lasīšana: Greizsirdīgas draudzenes atzīšanās

Čači, pēc Mohančačas domām, bija kā Aunty Acid tajos komiksos, kurus cilvēki dalījās Facebook. Vienmēr kliedz un kliedz instrukcijas un lielākoties sprediķo.

Čači nekad nav palaidis garām iespēju viņu kritizēt. Pēc aiziešanas pensijā Mohančačs nopelnīja pienācīgu pensiju, un viņam bija fiksētie noguldījumi par nopelnītajiem naudas līdzekļiem un rezerves līdzekļiem, ko viņš bija saņēmis, un viņiem bija vairāk nekā pietiekami, lai uzturētu lustīgu dzīvi. Čači, neskatoties uz viņas vecumu, nekad nebija apmierināts ar to, kas viņiem bija. Viņa nekad nav vēlējusies tērēt vairāk, viss, ko viņa vēlējās, bija iespēja pievilināt Mohančahu visos viņu dzīves aspektos. Tāpat kā regulāri argumenti par TV kanāla izvēli. Mohančača nekad neizvēlēsies cīņu ar Čači, bet gāja prom un klīst apkārt sabiedrības ēkām vai apkārtnes parkam. Viņš mierīgi gribētu pats par sevi, bet dažus vārdus ar Sumitru vai nejaušu tikšanos pa kāpnēm vai pie vārtiem viņš guva lielu prieku. Likās, ka viņš to būtu audzinājis kā aizraušanos.

Mohančača bija pietiekami vecs, lai nebūtu nekādas seksuālas vēlmes vai veiklības, lai ar viņu būtu kāda dēka; tāpat viņam par to nebija nekādas intereses. Lai kāda interese viņam būtu, aprobežojās ar filmas skatīšanos televizorā ar “A” vērtējumu.

Kādu dienu Čači tikai iemeta bumbu. Viņa apsūdzēja Mohančahu seksuālā neticībā ar Sumitru un sāka kliegt vardarbību Mohančača kreisajā, labajā un centrā. Viņu apbēdināja. Kas bija nepareizi ar šo sievieti? Viņa ne tikai slikti izskatīja viņu vecās attiecības, bet arī nosodīja nabadzīgo un tikumīgo kundzi. Tas viņu pirmo reizi sadusmoja ar Čaču. Kas notika aiz viņu slēgtajām durvīm, mēs varam tikai minēt.

Saistītā lasīšana: Kungs Krišna pierādīja, ka attiecībās nav vietas lepnumam un greizsirdībai

Nākamajā dienā Mohančača nemainīja ierasto kārtību. Kad jautāju viņam par Čači un viņu argumentiem, viņš man teica, ka nav par ko uztraukties. Čakčam bija maldība, viņš paskaidroja. Otello sindroms ir maldinošas greizsirdības veids, ko raksturo aizdomas par uzticības partneri par neticību ar pavadošo greizsirdību, uzraudzības un kontroles mēģinājumiem un dažreiz arī vardarbību. Problēma nosaukta par Šekspīra Otello, kurš noslepkavoja savu skaisto sievu Dezdemonu, jo uzskatīja, ka viņa ir neuzticīga.

Kaut arī Mohančačs zināja, ka Čači prātā ir aizdomas par aizdomām par kaut ko, ar ko viņam nāksies saskarties, viņš savas dzīves saulrieta laikā nebija gatavs atteikties no vienkāršā prieka - draudzēties ar sievieti, kas viņam lika pasmaidīt.

10 padomi, kā greizsirdību pārvērst motivācijā

10 trakas domas, kas sievietei rodas, ja viņa nokavē savus periodus